UOC.LV

Apskats: My Summer Car

Ziema rit pilnā sparā, ar savu sniegu, aukstumu un ledu visās malās, arī tur kur tam nepienākas būt. Atzīstat, ir riebīgi redzēt vakar vakarā tīrītu sniegu no rīta nokūstam. Un ir nedaudz jocīgi vēl decembrī turēt pie rokas lietussargu un gumijas zābakus. Nedrīkst aizmirst pieminēt arī iesnas un klepu, kas vairāk vai mazāk piemetas gandrīz visiem. Tas ir piemeties arī mūsu apskata balsij, tāpēc šoreiz Zirnim nāksies apskatu pārrakstīt lasāmā formātā. Bet par visām šīm likstām var kaut uz mirkli aizmirsties spēlējot My Summer Car.

My Summer Car ir daudz vairāk, nekā šāda mēroga spēlei jebkad bija paredzēts būt. Tas apvieno elementus no:

izdzīvošanas spēlēm (Izsalkums, slāpes, utt )

Atvērtās pasaules 'yo dawg let's craft shit' žanra (Mašīnas būvēšana, darāmie darbi)

Sacīkšu spēlēm (Sacīkstes, mašīnas modificēšana)

Atvērtās pasaules GTA tipa spēlēm (Iešana pirtī, kaušanās, policija, zagšana utt)

Tā, īsumā šeit varētu pielikt arī punktu, bet labāk tomēr izklāstīsim, kāpēc šī spēle tik ļoti iekrita Zirnim sirsniņā.

Spēles process notiek Somijā, nenosauktā, fikcionālā lokācijā. Apmēram 1995 vasarā, kad zāle bij zaļāka, debesis zilākas un ūdens dzidrāks. Un cilvēki laipnāki, ceļi gludāki un baloži dziedāja kā lakstīgalas. Tu, jeb tavs personāžs pamosties savā istabā pēc saldi izgulēta miega. Apstaigājot māju atklājas, ka ledusskapis ir tukšs, uz galda mētājas vientuļa desu paciņa un alus kaste, ko atstājis anonīms labdaris. Dodoties ārā, atklājas ka šis pats anonīmais labdaris ir ne tikai noskrūvējis tavai mašīnai riteņus, bet arī izjaucis visu mašīnu līdz pēdējai skrūvītei un smuki salicis to pa visu garāžu.

Pēc idejas, ideālos apstākļos un pareizajā noskaņojumā, tev būtu jāpavada garas stundas garāžā ar dažādām mašīnas detaļām rokā, cenšoties tās padarīt par kaut ko, kas attāli atgādina automašīnu. Bet protams, ideālie apstākļi ir tik reti, ka laika pievērst uzmanību lūžņu kaudzei garāžā nebūs daudz.

Toties daudz būs zvanu no kaimiņiem kam nepieciešama tava palīdzība ikdienišķās likstās, kā sūdu pumpēšana no bedres vai malkas kravas atvešana. Protams, šos darbus vari arī nepildīt, bet tas var stipri apgrūtināt jebkā cita darīšanu. Gribi nenomirt badā un uzpildīt degvielu? Bez naudas tas prieks nenotiks. Gribi pasūtīt tās spīdīgās lietiņas ko redzēji katalogā? Bez daudz naudiņas arī tas nenotiks. Tāpēc sēdies savā sūdvedējā starp benķi un stūri, un dodies ceļā, karstajos, lietainajos un nedaudz dīvaini smaržojošos piedzīvojumos.

Attēlots: Kaimiņš, kurš aizmirst ka traktoram jādod ceļu

Bet ja tev negribas būt apkaimes labajam puikam, kas tantiņām palīdz pāri ielai un ved divos naktī mājup dzērājus? Tad vari piepildīt maku ar naudu un ledusskapi ar tādām pudelēm, par kuru izcelsmi vietējās pašvaldības policija labprāt uzzinātu ko vairāk. Vari ar āmuru un kravas mašīnu izķemmēt apkārtnes pamestos šķūņus meklējot lūžņus, vai arī veikt pasūtijuma nelegālo sūdu mucas iztukšošanu CSDD pagalmā. Neizklausās iespaidīgi, bet šī ir īstā iespēja iespraust, ka My Summer Car ir Early Access spēle, jeb to nosaukt par gatavu spēli būtu tas pats, kas nosaukt svaigi perētu olu par lepnu gaili.

Pieņemsim ka Tu, čakls darbarūķis, esi ticis pie pilnas mucas sūdu, lielas summiņas kontā, pāris desiņām vēderā un dažiem mašīnai nepieciešamiem šķidrumiem. Ko nu? Nu ir tava iespēja paspīdēt savās un citu acīs ar savām mašīnu zināšanām. Tātad, aprakstīsim šo procesu dienasgrāmatas veidā:

Pirmā diena

Pamostos ar vieglām galvassāpēm, dodos uz saunu uzlikt to sildīties. Atveru ledusskapi, iestumju kunģī paku aukstu desiņu, lai tas muļķis beidz protestēt. Padzeros no krāna, nemaz negribas skatīties uz zilo alus kasti, kas uzticīgi sekojusi līdzi darbadienās. Atmiņā ataust šķūņa stūrī noglabātā kandžas pudele. Nē, ne šodien, zaļais pūķi ar smaidīgo zivs galvu.

Zvana telefons. Koridorā, parastais. Kādam atkal vajag sūdu aku izpumpēt. Nolieku klausuli, izrauju vadu no sienas. Darbs nav zaķis, neaizbēgs. Šodien galvā cita nelaime: piemājas lūžņu kaudze, kuras rašanos nav iespējams izskaidrot savādāk, kā vien ar Somu raganām un nelabā palīdzību. Ātri izskrienu laukā novērtēt postijumus. Pliks karkass skumji ar tukšiem lukturu caurumiem noraugās manī, it kā prasīdams 'Kāpēc? Kāpēc tas tik ļoti sāp?'. Atrauju garāžas durvis, aiz kurām slēpjas smuki pa plauktiņiem izkārtotas motora, virsbūves un ritošās daļas detaļas. Izvelku donkratu, palieku to zem mašīnas un paceļu. Apakšā arī bēdu ieleja. Sīkums, nekā tāda kam šai skaistajā '95 vasarā neatliktu laika. Dodos atkal iekšā, un liedams ūdeni uz pirts krāsniņas domāju, kādas nepareizās dzīves izvēles mani šeit ir novedušas.

Nomazgājies, padzēries aukstu krāna ūdeni ķēros pie darba. Atlikušā diena pavadīta garāžā, cenšoties ar skrūvēm un cerībām salikt motoru. Vakarā atceros, ka starp cilindru galvām un bloku neieliku blīves. Nospļaujos, pačurāju aiz stūra un aiztaisu instrumentu kasti. Sāk mesties tumšs, laiks čučēt.

Attēlots: Pirmās dienas paveiktais darbs.

Nav attēlots: Pareizi salikts motors.

Otrā diena

Pamostos ar domu: "Cik litru ūdens dienā patērē zivs?". Mirkli ar tukšu skatu tālumā filozofējis par šo domu, izmetu to no galvas. Pabāžu galvu zem aukstā ūdens krāna, pabrokastoju ar tikko no ledusskapja ņemtu aukstu picu. Ēst gatavošanai nav laika, turklāt gāzes balons sen jau kā tukšs. Gremojot auksto picu un skatoties televizora rīta programmu pārdomāju dienā darāmo. Salabot vakar aizmirstos sīkumus motorā vai dabūt karkasu uz riteņiem? Vai varbūt visu dienu cirst šķūnī malku ko aizvest kaimiņam? Nobirdinu picas drupačas, pārliecināti atrauju vaļā garāžas durvis un ar degsmi acīs un astoņām uzgriežņatslēgām vienlaikus uzklūpu motoram. Ap pusdienlaiku vakar aizmirstā blīve ir pievienota, radiatora pumpis atrasts un pievienots, un uzmanība tiek pārmesta pie bēdīgā paskata karkasa pagalmā. Līdz vakaram tas iegūst aizmugurējos riteņus bez amortizācijas un gandrīz saliktu stūres iekārtu. Kā arī šā tā pievienotus priekšējos riteņus, tikai tāpēc ka karkass kas guļ uz zemes daļēji, izskatās vēl bēdīgāk nekā tāds, kam nav neviena riteņa. Kādā brīdī atcerējos ka ir tikai viena pudele bremžu šķidruma, kas būs daudz par maz. Sāku plānot nākamās dienas iepirkšanās braucienu.

Attēlots: Otrās dienas rezultāts

Trešā diena

"Kāds skaists rīts. Putni dzied, saule spīd un grabaža garāžā liekas kopā veiksmīgāk nekā domāju". Šāda bij mana doma aizsapņojoties pie busiņa stūres rīta agrumā, pa ceļam uz tuvāko veikalu. Nākamā skaistā doma tika pārtraukta ar "Sasodīts, kur palika mana saķere šajā līkumā un kāpēc spidometrs rāda 70 uz tik šaura ceļa"? Nākamās piecas sekundas pat nav pieminēšanas vērtas, bet atcerēšanās un klusas piemiņas vērts ir busiņa vējstikls un tas nabaga krūms, kuram busiņš uz sāna pārslīdēja pāri. Ā, un varbūt arī nedaudz sabojātas busiņa pasažieru durvis un visa labā puse.

Pēc grāvī pavadītas apmēram stundas, izmantojot roku, lamāšanās un kaimiņa mašīnas kopīgos spēkus busiņš atgriezās uz ceļa vairāk vai mazāk braucamā stāvoklī. Par laimi sev un citiem satiksmes dalībniekiem rīta rosmes programma "Busiņš grāvī" ir ļoti efektīva, un izdevās atlikušo dienu un vēl vakaru pavadīt nervozi domājot cik izmaksās busiņa remonts, tā ka neatlika laika sapņot. Tiesa, maksa par šādu programmu ir: Busiņš.

Atlikusī diena tika pavadīta krāmējot no busa ārā produktus un meklējot labāko vietu izgāztuvē atrastajam dīvānam. Neprasiet kā tas tur nonāca vai kas to tur nolicis. Man bija sajūta ka man tādu vajag. Kā arī neprasiet kā es nonācu un ko es meklēju izgāztuvē.

Attēlots: ar labumiem piekrauts busiņš bez vējstikla

Ceturtā diena

Ārā līst, bet tāds sīkums neatturēs nevienu no mašīnas karkasa padarīšanas par skaistu... eemm... mašīnu? Līdz pusdienlaikam mokos ar amortizācijas pareizu salikšanu un riteņu taisnošanu. Kas būtu daudz vieglāks process ja tajā nebūtu iesaistītas pilnīgi visu izmēru uzgriežņatslēgas un visi iespējamie veidi mašīnas pacelšanai. Ieskaitot, bet neaprobežojoties ar: donkratiem, traktoru, riteņu kaudzēm un roku spēku. Saule vēl augstu, bet motors jau iekārts pacēlājā tiek lēni un prātīgi tuvināts mašīnai. Pēc motora divreizējas nomešanas zemē un mašīnas korpusa sabojāšanas, tas tiek iemānīts aptuveni tur kur tam jābūt. Tiek savienota ātrumkārba, sajūgs un vecais appuvušais radiators, kas konstanti tek neatkarīgi no tā, cik labi viss ir pievilkts. Saule dodas uz rieta pusi, bet ir izšķirošais brīdis. Aizdedzes pagriešana ar skrūvgriezi. Pusapgrieziens. Vienlaikus parādās signāllampiņas salonā un sviedri uz pieres. Viss mašīnas mūžs aizšaujas gar acīm. Vai motorā ir eļļa? Vai radiatorā ir pietiekami šķidruma? Vai bremzes neatteiksies pēc simts metriem? Kāda ir degvielas/gaisa attiecība karburatorā? Izšķirošais apgrieziens.

Pusapgrieziens tiek atgriezts atpakaļ, un ar izrautu čoku tiek veikts pilns apgrieziens. Starteris un ģeneratora siksna divas sekundes izdod briesmīga kaķu kora skaņas, līdz ierūcas motors. Sajūgs nospiests, lai motoram vieglāk. Vienmērīga rūkoņa, bez klepošanas. Neliels atvieglojums sirdī, ka tā lamata vismaz daļēji iet. Čoks aizgriezts ciet, motora rūkšana kļūst mierīgāka. Sajūgs atlaists, neitrālā ātrumā. Pēc minūtes uz temperatūras rādītāja pakāpšanās paspēlējos ar gāzi, klausos vai kāda svarīga detaļa netaisās aizlidot. Pārsteidzošā kārtā, nekas negrab. Viegli ieslidinu atpakaļgaitā un atpakaļ uz priekšu, lai pārbaudītu vai viss strādā. Laiks naktsmieram. Tomēr ielecu busiņā un aizbraucu uz tuvāko ciematu ieturēt siltas vakariņas mazajā bistro. Zivs un kartupeļi, garšīgi.

Attēlots: pirmais brauciens

Varētu turpināt, bet cik ilgi var rakstīt vienu apskatu? Tā jau par garu. Gribat turpinājumu? Rakstāt komentāros!


Komentāri

  1. Prikols

    DIdnt Read

  2. udenszirnis

    Nemaz nav paredzēts, labprāt būtu rakstījis to visu divos rakstos, bet nav vērts. Apskata daļa būtībā beidzas tur, kur sākas dienasgrāmatas stāsts. Bet man bij interesantāk atreferēt ko es darīju pirmajās dienās NewGame+3. Spēlei nav nekādas pamācības, tāpēc ar pirmo mēģinājumu diez vai kaut kas dižs izdosies.

Komentēt