KickBeat apskats

Man nekad tā īsti nav patikušas visas tās ritma spēles, kur kaut kas jādara, sekojot krāsainiem kvadrātiņiem vai kam tamlīdzīgam, kamēr fonā skan viduvējas kvalitātes mūzika. Tas varbūt bija tādēļ, ka man šausmīgi nepatika Guitar Hero, kas katram tīneidžerim lika iztēloties, ka viņš nu pēkšņi ir kļuvis par pārāko ģitāras virtuozu un pārpilda visus iespējamos sociālos tīklus ar dažādām savas "karjeras" fotogrāfijām un skrīnšotiem.
Mana attieksme pret ritma spēļu žanru krasi mainījās, kad ieraudzīju neatkarīgo izstrādātāju Zen Studios radīto "tēlo Džetu Lī mūzikas ritmā" spēli KickBeat.

KickBeat apskats

Pirmajā mirklī, uzzinot, ka spēles izstrādātāji ir The Punisher: No Mercy un dažādu Pinball spēļu autori, nebiju īsti pārliecināts par to, kādas kvalitātes spēle mani sagaida, tomēr, ieraugot spēles muzikālā pavadījuma sarakstu, manas šaubas sāka izgaist. Pendulum un In Flames, Merilins Mensons, Papa Roach, Rob Zombie - tas ir tieši tāds mūziķu saraksts, kas spēj piesaistīt manu uzmanību. Nu labi, Rob Zombie un kung fu cīņas pirmajā brīdī varbūt nešķiet pati veiksmīgākā kombinācija.

KickBeat apskats

Spēles sižets nav nekas spīdošs, bet, ja tā padomā, kāda gan labai ritma spēlei vajadzība pēc sižeta. KickBeat galvenais varonis ir pusaudzis Lī, kuram pēkšņi jādodas atgūt mistisku lodi (ne 45. kalibra, bet vienkārši lielu, apaļu bumbu), kurā paslēpta ikvienas pasaulē radītas dziesmas "dvēsele". To, protams, centīsies nepieļaut dažādi sliktie tēli un Lī uzdevums būs tiem visiem stilizētā austrumu cīņu mākslas veidā dažādās, ar sliktajiem puišiem pārpildītās arēnās parādīt, kur vēži ziemo. Ja vienmēr esi vēlējies Papa Roach dziesmas Last Resort pavadībā iekaustīt dažus desmitus maskās tērptu tipiņu, bet dažādi muļķīgi likumi tev to neļauj - šī spēle ir radīta tieši tev!

KickBeat apskats

Spēles vizuālais noformējums, manuprāt, ir kvalitatīvs un nekā nav par daudz, tomēr grafisko grāvēju faniem gan jau kaut kas pietrūks. Svarīgi, ka spēlē uz ekrāna nav nekā lieka, kas novērstu uzmanību no galvenā procesa.
Spēles līmeņi ir spilgti un futūristiski, un katram līmenim ir savs muzikālais pavadījums. Ar katru līmeni grūtības līmenis manāmi pieaug un jau pēc dažiem līmeņiem nākas saprast, ka spēle tomēr nav domāta garā vājajiem, kuri pēc dažām neveiksmīgām pogu kombinācijām atstās datora klaviatūru bez dažiem taustiņiem. Diemžēl, dažreiz man tā arī neizdevās saprast, kādā tieši ritmā man jāiekļaujas, jo, lai arī ļoti labi zinu In Flames dziesmu Self vs Self, man tā arī neizdevās saprast, vai pareizais ritms ir bungām, vokālam, vai kam citam.
Pati cīņu izpildīšana gan ir maksimāli vienkārša un spēli var spēlēt ar vienu roku, jo nepieciešams izmantot tikai četriem virzieniem atbilstošus taustiņus. Un šeit sākas vilšanās, jo būtībā spēlētājs pats nevar izvēlēties, ar kādu paņēmienu iekaustīt pretinieku. No spēlētāja atkarīgs tikai tas, vai sitiens izdosies, vai nāksies saņemt kārtējo spērienu pa veselībai svarīgiem orgāniem.
Lai gan šāda sistēma šķiet bezgala vienkārša, ātri vien nākas saprast, ka pirksti sāk sāpēt un kaķis slēpjas skapjaugšā, jo spēlētājam, neskatoties uz savām mūzikas guru cienīgajām zināšanām un Starcraft veterāna pirkstu veiklības, tā arī neizdodas izveidot perfektu kombo.

KickBeat apskats

Dažreiz cīņas vidū Lī veic kādu super-paņēmienu, izmantojot pretinieku kā milzīgu rungu vai darot ko šķietami tik pat sāpīgu, tomēr ar laiku šie mini cut-scene sāk traucēt, bet izstrādātāji par to jau ir padomājuši un šo "krāšņumu" iespējams arī izslēgt.
Arī muzikālais pavadījums, lai gan kvalitatīvs un dažāds, pavisam drīz sāk apnikt un arī es jau iepriekšminēto In Flames dziesmu, visticamāk, vēl ilgi negribēšu dzirdēt, jo pēc neskaitāmiem neveiksmīgiem centieniem iegūt augstāko novērtējumu šīs dziesmas "apskaņotajā" spēles līmenī man tā asociēsies tikai un vienīgi ar sāpošiem pirkstiem un domu par pirkstu jogas kursiem.
Neskatoties uz, manuprāt, nelielajiem mīnusiem, spēlē tomēr ir kaut kas, kas vilina to spēlēt pat pēc tam, kad esi apzvērējis to nekad vairs nespēlēt, saudzējot savas rokas un nervus. Nu negribas taču atzīt, ka nespēj pabeigt to vienu sasodīto līmeni, jāpamēģina vēl vienu reizīti. Kad tas beidzot ir izdevies un spēle ir pieveikta, spēli iespējams izspēlēt vēlreiz, nu jau cita galvenā varoņa - meitenes lomā un ar vēl augstāku grūtības līmeni.
Ja nevēlies vēlreiz atkārtot jau neskaitāmas reizes dzirdētās dziesmas, spēle, kā jau pieņemts šajā žanrā, ļauj izmantot arī paša spēlētāja mūzikas kolekciju un kauties kaut vai Mocarta un šlāgermūzikas pavadījumā.

KickBeat apskats

Ja vēlies izlocīt pirkstus un nežēlot savu klaviatūru, par 8,99€ spēli vari iegādāties Steam veikalā, pirms tam ko vairāk par spēli uzzinot tās mājaslapā.