Pārdomas par modernajām Battlefield spēlēm

'Bet tas Battlefields taču bija ar gumijotu netkodu, jebkurš ierocis varēja būt snaiperis un visa spēle bija zila!'. Lūk, šādus vārdus bieži nākas dzirdēt par Battlefield 3. Un Battlefield 4 esot ar pilienu futūrisma, un jebkurš var būt snaiperis. Vēlams pievērst uzmanību vārdu izvēlei iepriekšējajos divos teikumos, tie ir ļoti svarīgi.
Labi, nav tālu no patiesības. Battlefield 3 iznākšanas brīdī bija spēle, kas pārlauza 'brūno šaujamgabalu' sienu ar viņu pašu metodēm. Vienkārši aizstājot brūno filtu ar citu, acij tīkamāku. Bet sasodīts, spēle bija spērusi soli pareizajā virzienā. Mapes kļuva daudz plašākas, iespējamo taktiku skaits palielinājās trīskārši, un ieroču pielāgojamība bija fantastiska. Pēc Zirņa domām tieši šī ir spēle, kurā ir visjautrākā snaiperēšana. Paņem savu ložmetēju, nogulies kādas ēkas trešajā stāvā blakus munīcijas kastei un raķešu palaidējam, uzstādi statīvu, pieregulē šaušanas attālumu pēc tēmekļa stipruma, un terorizē jebkuru kurš iedomāsies šķērsot tavu ērgļa skatienu. Tie kas daudz spēlēja Operation Firestorm, zin par ko es runāju. Un konkrēti kuru ēku. Jautras atmiņas ar daudz lamām čatā. Type 88 tā arī netika nonerfots.
Bet vai Battlefield 3 ir augstākais punkts Battlefield sērijā? Dažās lomās jā, dažās nē. Battlefield 4 ir daudz pārdomātāka ieroču papildinājumu sistēma, un visi vairs nevar būt snaiperi ar jebko, kas ir rokā. Spēle ar ciparu 4 galā ir sasniegusi arī augstāko punktu spēlētāju atbalsta ziņā, ar savu CTE (Community Test Enviroment), kur spēlētāji var sniegt ziņas un ieteikumus par topošajām mapēm, pirms tās nonāk publikas rokās.

Pārdomas par modernajām Battlefield spēlēm

Battlefield 4 savukārt ir līdz šim pilnīgākā spēles satura ziņā. Visvairāk mapju un mantu par kurām nav jāmaksā, visinteresantākās mapes ir tās, kuras var spēlēt visi. Lidmašīnu kaujas ir daudz balansētākas un tās vairs nevar terorizēt un sēt šausmas un nāvi kājnieku vidū ar airstraikiem no zilām debesīm. Un arī helikopteru ''meistaru' skaits ir krities, jo retāk gadās ka kāds pavada visu maču tupot vienā pozīcijā gaisā, apšaudot pretinieka komandas bāzi, kurā neviens neko nevar izdarīt lai sevi aizsargātu. Bet ej nu sazini, vai tas obligāti padara vienu spēli labāku par otru. Reizēm tiešām pietrūkst šo veco, jautro taktiku no Battlefield 3. Labs pilots varēja izglābt komandu no 'steamrollošanas', bet varēja arī nolemt pretinieka komandu zaudēšanai. Ne vienu vien reizi esmu redzējis, kā ~200/1000 spēle tiek pārvērsta par ~10/0 spēli. Kas ir patīkami abām komandām. Uzvarējusī komanda jūtas kā pieveikuši lāci ar draudzības spēku un slavē Top 3 spēlētājus, un zaudējusī komanda zin ka viņus godīgā cīņā pieveica kāds, kurš vienkārši bija labāks.
Kā arī ir vairāk tiešām labu mapju, kurās visiem ir ko darīt. Ja reizēm gadijās ka Battlefield 3 mačos kājniekiem vai laivām nav vispār ko darīt, tad Battlefield 4 katrs atradīs kā sevi nodarbināt. Spawnkempings arī ir lielākoties izskausts. Kāds vienmēr atradīs, kā apiet visu pretinieka komandu un uzbrukt no aizmugures, pārlaužot iesūnojušas frontes.

Bildē redzams: Operation Firestorm pirms gaisa trieciena saņemšanas. Pēc slaida loka un raķešu izlādēšanas kājnieku virzienā, apmēram pēc 5 sekundēm čatā parādīsies pirmie lamuvārdi. Tie būs veltīti pilotam, viņa mātei un viņa sunim. Pilots klusi pasmaidīs. Jo čatu var izslēgt.

Varbūt ka nav vērts abas spēles salīdzināt. Tās ir kā arbūzs un ābols. Dažiem patīk sulīgāka un maigāka garša, daži izvēlas cietāku un konkrētāku garšu. Uzvarētāja vienkārši nav. Bet abām spēlēm nenoliedzami var vilkt paralēles. Piemēram abām ir kaut kas sarkans. Ok, šī bija dranķīga analoģija, laikam jābeidz siekaloties par augļiem. Varbūt salīdzināt tās ar malku? Dažs labs dod priekšroku svaigam, pēc šķūņa un meža smaržojošu koka gabalam, bet citiem patīk reibinošā un māju piepildošā brikešu smarža. Ja varētu caur internetu nosūtīt smaržas, lasītājs varētu sajust alkšņa malkas dūmu smaržu. Tas nav romantiski, vienkārši krāsns durtiņas ir salauztas.

Pārdomas par modernajām Battlefield spēlēm

Atpakaļ pie spēlēm. Visvienkāršākais salīdzinājums, ko visi ievēro pat pirmoreiz spēlējot, slēpjas krāsu paletē. Battlefield 3 nav īsti tikusi vaļā no 'brūno šūteru' ieraduma uzlikt visam virsū filtru, un daudzas mapes ir uzskatāmi zilas. Paskatieties tikai uz Operation Metro, Seine Crossing vai Damavand Peak. Tās visas ir izteikti zilas. Noshahr Canals un Caspian Border ir daudz piezemētākos toņos, bet joprojām zilas. Vienīgās kartes kas nav zilas, ir Kharg Island un Op. Firestorm. Un Op. Firestorm vispār, Zirņaprāt, ir labākā mape BF3 arsenālā.
Bet vai kāds ir sūdzējies par vienkrāsainām kartēm BF4? Nē, jo tās visas ir daudz krāsainākas. Skatoties uz zāli tā nav ar šķipsniņu zilās krāsas pa virsu. Ūdens ir caurspīdīgāks, tajā var nirt un izmantot ieročus. Tikai dažus, bet tik un tā. Tas ir labāk nekā Battlefield 3 peldēšana, kurā divi pretinieki varēja piepeldēt, saskarties ar deguniem un iepļaut viens otram sejā, nevarot viens otram neko daudz nodarīt. Battlefield 4 kartēs arī ir vairāk ko darīt ārpus kaušanās. Biežāk gadīsies nolīdzināt ar zemi kādu māju, lai pavērtu ceļu tankiem. ne tik iespaidīgi kā Battlefield 2, bet tas ir solis pareizā virzienā.
Nobeidzot pārdomas, Zirnis jūsu uzmanībai atstās vienu video, kurš tā arī palika mūžam nepabeigts. Jeb video bija gandrīz gatavs, bet Zirnim nenosakāmu iemeslu dēļ nācās to pamest. Un kas atgriezās iedvesma, video kvalitātes standarts jau bija pacēlies.

Nekautrējaties izteikt savas domas komentāros!