Spēles mērķis - izvarot

Spēles mērķis - izvarot

Atšķirība no rietumvalstu paražām, japāņiem ir specializēti veikalu tīkli, mājaslapas un valsts institūcijas, kas nodarbojas ar erotisko videospēļu tirgošanu un izplatīšanu. Var teikt, tie ir tik populāri, ka romantiskās simulācijas ieņem samēra zīmīgu Japānas kultūras sastāvdaļu, neskaitot faktu, ka valsts ir zem stingras cenzūras. Pēc likuma, materiālam, kas iekļauj sevī atkailinātus reproduktīvos orgānus ir jātiek izpludinātam, lai nestimulētu neķītru domāšanu, tādējādi Japāna skatīties, iegādāties vai lejupielādēt tīru pornogrāfiju (legāli) ir neiespējami.
Protams, šis faktors nemaisa izdevējiem, kā piemēram, Illusion Soft - labāk zināms par tādu klasiku izdošanu kā Battle Raper 2, Schoolmate, Sexy Beach 3 un Artificial Girl 3 - veidot videospēles, kas tālu pārsniedz ikdienas pusaudža fantāzijas. Pat par spīti stiprajiem regulējumiem, Japānā šāda tipa, un vispār spēles, samērā reti tiek aizliegtas - visbiežāk no tām tiek izgriezts vai samazināts pārlieku vardarbīgais/nepiemērotais materiāls.
Balstoties uz šo informāciju un pagriežot universālo "videospēles ir sliktas" slēdzi, varētu noprast, ka Japāna ir pārpildīta ar izvirtuļiem un likumpārkāpējiem; tomēr pierādās tieši pretējais - salīdzinot ar citām valstīm, Japānai ir rekord mazs reģistrēto noziegumu skaits. Protams, tas nenozīmē, ka mums ar steigu ir jāievieš pornoveikalus aiz katra stūra, viss vairāk nosliecas uz cilvēku mentalitāti. Šis universālais domāšanas stils pāriet arī uz videospēlēm un tādejādi dienasgaismu spēj sagaidīt tādi produkti kā RapeLay; pēc principa, visparastākā "uzvelc ar pelīti, trīs reizes uzklikšķini" videospēle, kurā tu seko līdzi samaitāta bagātnieka dēlam, seksuāli uzbrūkot un izvarojot Čirijū ģimeni. Alkstot pēc atriebības par viņa apcietināšanu, spēles varonis pārvērš jaunāko meitu (kura, domājami, ir nepilngadīga) un viņas māti par gribošām seksa rotaļlietām. Var tikai iedomāties kādas diskusijas izraisītu šāda tipa videospēles rietumu tirgū.
Oriģināli RapeLay tika izdots 2006. gadā, tomēr trīs gadus noguļot putekļos, amerikāņu mēdiji izdomāja izveidot reportāžu, kas uzsāka skandālu, kas tālāk sekmēja protesta akcijas un galu galā aizliedza izvarošanas videospēļu kategoriju Japānā... daļēji. Līdzko stājās spēka liegums, izdevējiem pietika pamainīt nosaukumu un izveidot jaunu žanru (dažviet nosaukums ir Platinum) zem kura publicēt savus veikumus, lai izvairītos no jaunradīta grozījuma. Ironija slēpjas tajā, ka šīs domstarpības radīja vairāk problēmu nekā tās atrisināja, un īstenība, viduvējais spēlētājs nemaz nezinātu par RapeLay eksistenci, ja par to nebūtu sprēgāts ziņās.

RapeLay oficiāli kļūst par pirmo aizliegto videospēli Argentīnā.

Līdzko vārds pārgāja no viena cilvēka uz nākamo, RapeLay sāka pazust no interneta veikalu plauktiem līdz saņēma internacionālu pārdošanas liegumu, tādējādi iekļūstot daudzu valstu aizliegto videospēļu sarakstā. Dienas beigās viss nosliecas uz mūsu sabiedrības dubulto standartu - kāpēc ir pilnībā pieņemami slaktēt simtiem nevainīgu cilvēku tādā alternatīvajā realitāte kā Grand Theft Auto, bet seksuāla vardarbība pret negribīgu upuri nav? Neviens kompetents cilvēks nenospraustu piespiedu seksu augstāk par kāda cilvēka izkropļošanu, kur nu vēl nogalināšanu, tādējādi ņemot vēra šo argumentu, nenāktos grūti izsecināt, ka izvarošanas videospēlēm nav jābūt liegumam pastāvēt.